Novadniekam Arijam Skridem - 115

    Mākslinieks dzimis Madonas pusē Dzelzavas pagastā( toreiz Virānes pagasta) “Boķos” 1906.gadā zemnieku ģimenē. Bērnību Arijs pavadīja Pleskavas guberņā, uz kuru izsūtījumā nācās doties Arija ģimenei. Jau agrā bērnībā gleznotāja iemīļotākā nodarbe bija zīmēšana. Atgriežoties Latvijā, viņš savu talantu turpināja attīstīt zīmējot ar ogli uz dažādiem papīra gabaliem. Liktenīga bija A.Skrides tikšanās ar Cesvaines ģimnāzijas zīmēšanas skolotāju Augustu Nori, kas pamanīja zēna talantu, atbalstīja viņu un centās iemācīt visu, ko pats zināja un prata. A.Nore bija tas, kurš par spīti ģimenes pretestībai, mudināja A.Skridi iestāties jaundibinātajā Latvijas Mākslas akadēmijā. Iestājpārbaudījumi tika nokārtoti sekmīgi, un piecpadsmitgadīgais jauneklis bija uzņemts LMA brīvklausītājos. Svarīgs pavērsiens notika jau otrajā mācību gadā, kad jauno studentu uz savu Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu aicināja Vilhelms Purvītis. Studijas Latvijas Mākslas akadēmija turpinājās līdz 1932.gadam, kad ar diplomdarbu „Zvejniekosta” tā tika absolvēta.
    Pēc akadēmijas beigšanas A.Skride strādāja par zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāju Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, bet no 1942.gada bija akadēmijas glezniecības katedras pedagogs, no 1974.gada – docents. Iesaistījies arī Latvijas Mākslinieku savienības darbībā.
    Arijs Skride jau studiju gados aktīvi piedalījās mākslas dzīvē – izstādēs, darbojās mākslinieku apvienībā “Sadarbs” (1928-1939).
    Mākslinieks ļoti ātri atrada sev tuvāko žanru – ainavu. A.Skrides ainavās bieži parādījās pilsētas, mazpilsētas motīvi ar cilvēku stafāžu, tirgus, ostu un zvejnieku ciemu ainas, kur saskatāmas arī sadzīves žanra iezīmes. 1930.gadu beigās un 1940.gados pievēries arī spēkstaciju būvniecības attēlošanai, jo 1938. gadā gleznotājs saņēma oficiālu pasūtījumu no Kultūras fonda iemūžināt Ķeguma spēkstacijas celtniecību. Tomēr visvairāk A.Skridi iedvesmoja Vidzemes ainavas, daudz tika gleznots Cēsu, Līgatnes, Straupes, Dzērbenes, Drustu apkārtnē.
    A.Skride bija sajūtu mākslinieks, viņam ļoti  patika gleznot agrā pavasarī, kad zemi vēl vietām klāja sniegs, kā arī uzmanība tika vērsta uz dabas skatiem, kuros cilvēku klātbūtne bija mazāk jaušama. Mākslinieka glezniecības stilu ietekmēja arī valstī pastāvošā vara un ideoloģija, tomēr gleznotājs vairāk fokusējās un gleznoja dabu, tās skaistumu, krāsainību.